Vēsture
Pēdējo reizi pārskatīts:
ap 1. gs. p. m. ē.
Huangdi Neijing (Dzeltenā imperatora iekšējais kanons): dažādu medicīnas līniju fragmentāri teksti, apkopoti Hanu periodā. Jin–jan teorijas, qi un orgānu sistēmu pamats.
200.–250. g. m. ē.
Shennong Ben Cao Jing: pirmais sistemātiskais Ķīnas augu zāļu medicīnas apkopojums (Austrumu Hanu dinastija).
196.–220. g. m. ē.
Shang Han Lun (Traktāts par aukstuma bojājumiem), ko sakārtojis Zhang Zhongjing: pirmais medicīnas darbs, kas apvieno jin–jan un piecu fāžu teoriju ar zāļu terapiju; daudzu klasisko formulu avots.
1578
Bencao Gangmu (Materia medica kompendijs), autors Li Shizhen: 16. gadsimta zāļu enciklopēdija.
20. gs. sākums
Ķīnas modernizētāji cenšas ierobežot tradicionālās prakses; praktizētāji pārkārto atsevišķus elementus ar nosaukumu „ķīniešu medicīna”.
1950.–1960. gadi
Valsts atbalsts ĶTR, standartizētas mācību grāmatas, integrācija ar mūsdienu medicīnu; „basām kājām staigājošie ārsti” kopš 1968. gada (Kultūras revolūcija).
2015
Nobela prēmija par artemisinīna atklāšanu (Tu Youyou), ko iedvesmoja sens augu zāļu teksts.
2019 – 2022
PVO pieņem SSK-11 ar papildu tradicionālās medicīnas nodaļu; spēkā no 2022. gada 1. janvāra.